Jaunākās aktualitātes
Pētījums: pārtikas cenu pieaugums veicinājis pircēju migrāciju starp veikaliem izdevīgāka piedāvājuma meklējumos
Latvijas iedzīvotāju izmaksas pārtikai kopš 2022. gada sākuma ir visai nozīmīgi pieaugušas, un tas ir novedis pie izmaiņām vietējo pircēju uzvedībā. Tostarp ir samazinājusies lojalitāte zīmoliem un pieaugusi pircēju migrācija starp dažādu zīmolu veikaliem izdevīgākā piedāvājuma meklējumos, liecina Kantar šā gada februārī veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā.
Meklē izdevīgāko veikalu
Pārtikas cenu kāpums ir mudinājis cilvēkus rūpīgāk plānot pirkumus, un pircēji ir sākuši apmeklēt lielāku veikalu skaitu. Salīdzinoši bieži šobrīd var novērot, ka cilvēki, veicot lielāku plānotu iepirkšanos, apmeklē vismaz trīs dažādu zīmolu pārtikas veikalus, lai būtu droši, ka iegādāsies preces par visizdevīgāko cenu.
Vidēji pārtikas preču iegādei viena mājsaimniecība šobrīd tērē 355 eiro mēnesī. Salīdzinoši lielāki tēriņi (virs 400 eiro mēnesī) norādījuši pircēji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Savukārt salīdzinoši zemāki kopējie izdevumi par pārtiku ir jauniešiem (21–29 gadi) un gados vecākiem cilvēkiem (60–74 gadi), kā arī cilvēkiem, kas dzīvo vieni.
Pats svarīgākais un nozīmīgais faktors veikalu izvēlē, pēc iedzīvotāju domām, ir finansiālais izdevīgums – veikals rada sajūtu, ka iepirkties tajā ir izdevīgi, tur var ietaupīt. Ekonomiska, izdevīga cena šogad kā faktors, kas ietekmē pircēju veikala izvēli, ir īpaši nozīmīga, un tai ir liela ietekme uz pircēju uzvedību. Uz šo tendenci ar dažādām sociāli orientētām aktivitātēm reaģē arī veikalu tīkli. Piemēram, viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā Mego par vienu no mērķiem izvirzījis nodrošināt zemas produktu cenas 90 galvenajiem pārtikas produktiem un precēm, tostarp pienam un piena produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, sadzīves ķīmijai un citiem ikdienas lietošanas produktiem. “Zem-Zem cenu” akcijas mērķis ir ilgtermiņā veicināt lētāku pārtikas produktu pieejamību gan Rīgas, gan arī reģionu iedzīvotājiem. Tā nav īstermiņa kampaņa, bet stratēģisks uzņēmuma lēmums – nodrošināt pieejamas cenas galvenajiem pastāvīgā sortimenta produktiem, kas cilvēkiem ir nepieciešami ikdienā,
Iedzīvotāji vidēji iepērkas 2–3 reizes nedēļā
Vidēji Latvijas iedzīvotāji iepērkas 2–3 reizes nedēļā, tostarp galvenajā iepirkšanās reizē, kas visbiežāk ir nedēļas nogalē, tiek iegādātas pamata pārtikas preces ilgākam laika periodam, savukārt iztrūkstošās preces tiek papildus iegādātas nedēļas gaitā mazākos pirkumos. Šis iepirkšanās modelis būtībā nav mainījusies kopš 2022. gada.
Pamata pirkuma gadījumā dominējošā nozīme ir cenai (67 %), ērtai veikala atrašanās vietai (ir pa ceļam – 53 %), kā arī īpašiem piedāvājumiem, izpārdošanas akcijām (50 %) un plašam preču sortimentam (39 %). Pie tam arvien pieaugošāka nozīme pircēju piesaistē ir akcijām un preču izpārdošanai.
Nedēļas gaitā veikto mazāko pirkumu gadījumā izšķirošais faktors ir veikala atrašanās vieta (62 %), tomēr arī šajā gadījumā pieaugoša loma ir izdevīgai cenai, ikdienas akcijām un īpašajiem piedāvājumiem. Vēl viens nozīmīgs faktors, kurš nav tik svarīgs pie lielākiem pirkumiem – pie kasēm nav garu rindu: kasieri strādā raiti, bez kavēšanās, to skaits ir pietiekams (21 %).
Pētījums parāda, ka Mego klientu vairākums ir biežie pircēji, kas pārtiku Mego iegādājas pat 4–5 reizes nedēļā – 88 % apmeklētāju iepērkas divas reizes nedēļā un biežāk. Iedzīvotāji atzinīgi novērtē to, ka salīdzinājumā ar citiem veikaliem Mego pie kasēm nav garu rindu, telpas nav pārblīvētas ar precēm un ir ērti pārvietoties, kā arī Mego veikalos ir pieejama visgaršīgākā kulinārija.
Sievietes Latvijā salīdzinoši biežāk ir atbildīgas par pārtikas un citu sadzīvei nepieciešamo preču iegādi, kamēr vīrieši atzīst, ka attiecībā uz šo preču iegādi atbildību dala. Un tieši sievietēm īpašie piedāvājumi, akcijas un izpārdošanas ir salīdzinoši svarīgāks faktors pārtikas preču iegādes gadījumā nekā vīriešiem.
Aptauju “Pārtikas tirdzniecības veikalu tirgus izpēte Latvijā” pētījumu kompānija Kantar veica 2025. gada februārī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 21 līdz 74 gadiem.